Par mežvīteņiem

Par mežvīteņiem ( Clematis )

Klematis jeb mežvīteņi ir gaismas prasīgi, tos stāda saulainā, no vējiem labi aizsargātā vietā. Augam nepatīk, ja no ēkas jumtiem uz tā pil palāses, arī vietas, kur pavasarī mēdz stāvēt ūdens.  Jāizveido balsti, kas palīdzēs vītenim noturēt savu garo un vijīgo augumu. Ieteicamākas ir metāla konstrukcijas pamatkarkasam, bet trelāžas iekšpusi veidot no kaprona vai kāda cita izturīga materiāla auklām. Auklas vēlams rūpīgi nostiegrot, pie kurām augiem ar lapu kātiem būtu ērtāk pieķerties.

Stādīšana

Mežvītenim nepieciešama vidēji smaga smilšmāla vai mālsmilts augsne, kas bagātināta ar trūdvielām (kompostu, labi satrūdējušiem kūtsmēsliem). Augsnei jābūt gaisa caurlaidīgai un irdenai, vēlamais pH 6-7. Stādot svarīgi to ievietot augsnē pietiekami dziļi, nebaidoties, ka pirmie pumpuri tiks apbērti ar zemi.  Augu nedrīkst arī „noslīcināt”, tad tas noslāps. Var stādīt, augu atstājot it kā bedrītē. Pamazām šo iedobi aizrušina, apņemot ar augsni pumpurus. No pumpuru vietām veidosies jaunas saknītes. Ja iegādātajam stādam ir garš dzinums, vēlams to par trešdaļu saīsināt, lai augam nāk jauni sānu dzinumi. Stādam ap sakņu kakliņu, stādot ieteicams apbērt tīras smiltis vai uzber apmēram sauju tīru smilšu un pelnu maisījumu (ieteicamāki lapu koku pelni) attiecībā 1:1, tādejādi veicinot gaisa piekļūšanu snaudošajiem pumpuriem un pirmajās nedēļās vēl neieaugušos vīteni pasargāt no sēņu slimībām, kas nereti attīstās trūdvielām bagātā augsnē.

Kopšana

Gan pavasarī, gan vasarā ieteicama augsnes seklirdināšana 2- 4 cm dziļumā. Ieteicama augsnes mulčēšana. Šim nolūkam der bagātināta kūdra, sadalījušies kūtsmēsli, komposts. Mežvīteņi ir mitrumprasīgi, taču pārliešana var nodarīt tikpat lielu ļaunumu kā izžūšana. Augus virsmēslo no pavasar līdz augusta vidum, tad to pārtrauc un ļauj dzinumiem nobriest. Nobriešanu veicina kālijs, tādēļ augusta beigās vēlams uzkaisīt kāliju saturošu mēslojumu, kas palīdzēs mežvīteņiem labāk sagatavoties ziemai.

Ziemā mežvīteņus var piesegt ar egļu zariem pie sakņu stumbra. Šķirnēm, kurām stīgas jāsaglabā, augu stīgas pieliec un piesedz.

Mežvīteņu apgriešanas grupas

I grupa– mežvīteņi, kam galvenokārt ziedi attīstās uz pērnā gada dzinumiem šā gada dzinumi ziedus neveido. Šai grupai rudenī apgriež dzinumu ģeneratīvo (šovasar ziedējušo) daļu. Pavasarī no pārziemojušajiem pumpuriem īsā laikā attīstās dzinumi un ziedpumpuri, kas jūnija pirmajās dienās bagātīgi uzzied. Arī vasaras otrajā pusē uzzied pa kādam ziedam. Starp jaunajām stīgām dekoratīvi izskatās pavasarī noziedējušo ziedu sēklotnes, tās atgādina pūkainus kamolīšus.

II grupa– mežvīteņi, kas zied gan uz iepriekšējā, gan uz šā gada dzinumiem. Šai grupai daļu dzinumu apgriež augstu, bet daļu- līdz pat sakņu kakliņam.  Pirmie uz iepriekšējā gada dzinumiem izveidojušies ziedi ir lielāki, var būt pildīti, taču bagātīgāka ziedēšana notiek uz šā gada dzinumiem jūlijā, augustā un tā ilgst līdz rudenim.

III grupa– mežvīteņi, kam ziedi bagātīgi veidojas uz šā gada dzinumiem. Tā ir visplašāk pārstāvētā grupa šķirņu daudzveidības ziņā. Šai grupai piederošos mežvīteņus droši apgriež līdz sakņu kakliņam. Ziedēšanas maksimums ir jūlijā, augustā.

Mežvīteņus parasti apgriež rudenī, bet to var darīt arī pavasarī.

Clematis, clematis stādi